Dārza apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi sākas ar projekta izveidošanu. Sākotnējā dizaina veidošanas stadijā uz papīra ar brīvu roku nepieciešams apvilkt un apzīmēt svarīgākos topošā dārza elementus. Jāatzīmē mājas un citu fiksētu objektu robežas, pēc tam aptuveni jāiezīmē dobju, zāliena, baseina, iekšējā pagalma, lapeņu un citu objektu atrašanās vietas. pirms ķeras pie plāna nākamās stadijas zīmēšanas, rūpīgi jānovērtē vieta. Plānā jāatzīmē tādi faktori kā klimats un augsnes tips. Kad augsne un klimata apstākļi ir pārbaudīti, jāveic detalizēta vietas izpēte. Jānovērtē visu esošo dārza konstrukciju un dārzā augošo augu stāvoklis, lai izlemtu vai tos iekļaut jaunajā dārza dizainā, un jānomēra to atrašanās vietas, lai izveidotu pamatplānu. Darbs jāsāk pēc iespējas racionālāk, izmantojot jau esošo situāciju. Vispirms jāizmēra zemes gabala robežas. Ja noteiktā dārza vietā ir virsmas līmeņa svārstības, tās jāparāda plānā. To nosaka ar līmeņrādi un uzrāda plānojumā. Lai izveidotu projektu, jāiepazīstas ar pasūtītāja vēlmēm, un plānojot tās jāņem vērā. Beigās visi izvēlētie dārza elementi jāsaliek kopā un jāizveido pabeigtu plānu.

Dažādi regulāro jeb klasisko un neregulāro, jeb klasisko dārzu stili jau gadsimtiem ilgi ir kalpojuši par iedvesmas avotu, jo plānojuma veidošanai gandrīz nemaz nav ierobežojumu. Katrs var plānot savu sapņu dārzu, apvienojot visdažādākos augus un dārza elementus.

Neregulārais dabiskā dārza stils – kā jau norāda tā nosaukums nav saistīts ar izteikti simetriskām līnijām. Tam raksturīgas līganas formas, neregulāri stādījumi. Dabisku efektu ir iespējams panākt, ja plānojums ir pēc iespējas vienkāršāks. Dabiskā stila dārzos ieteicams audzēt vietējos augus, sakārtot tos dabiskās grupās, lai imitētu savvaļas dabas skaistumu. Dabiskā stila dārza ierīkošanai ieteicams izmantot platības vietējās īpatnības – reljefu, jau augošus augus un citus elementus.

Regulārie dārzi – var veidot ļoti dažādus regulāro dārzu dizainus, sākot ar zālienu un beidzot ar sarežgīta plānojuma dārzu. Regulārie dārzi parasti izceļas ar kārtību un eleganci, kurā vērojams līdzsvars un pareizas proporcijas. Tie bieži vien ir simetriski. Regulāriem dārziem raksturīgs ir pļauts zāliens, taisni celiņi, gaumīgi cirpti dzīvžogi ar zemiem dzīvžogiem apaudzētas stādījumu malas, norobežotas ainavas, regulāri stādījumi noteiktās krāsās. Regulārie dārzi ļoti rūpīgi jākopj.

Austrumu tipa dārzs jeb Japāņu dārza stils. Austrumu dārzu stila pamatā ir filosofija. Lai pilnībā apgūtu šo dārzu stilu ir tuvu jāiepazīstas ar “fen – šui” – tā ir ķīniešu mācība ar tūkstošgadu vēsturi. Fen – šui māksla sastāv no tā, ka tā pareizi novirza enerģiju ar maksimālu labumu cilvēkam. Pēc austrumu mācības pasaule ir viens vesels. Vislielākā māksla ir panākt harmoniju visā. Svarīga ir simbolika.

Raksturīgākās šī stila iezīmes ir vienkāršība visā. Ar nelielu augu daudzumu un simboliku iegūt efektu. Visraksturīgākais ir ūdens, akmeņi un augi, kas nepieciešami, lai dārzam piedotu austrumu pieskaņu. Stādījumi ir pieticīgi. Katram kokam un krūmam dārzā ir sava nozīme un simboliska vieta kopējā kompozīcijā.

Austrumu dārzu pamatlicēji ir ķīnieši. Vairāk nekā 3000 gadu ir šai mākslai. Japāņu dārzu veidotāji ir iedvesmu smēlušies ķīnas dārzos. Japāņu dārzi no ķīniešu dārziem atšķiras ar bagātākiem stādījumiem. Ir trīs Austrumu dārzu tipi. Pirmais ir plakanais dārzs, kurā ir nogrābts grants vai smilts laukumi, vertikāli novietoti vai plakani akmeņi, kā arī bambusi. Otrais ir sausais dārzs, ko veido sausos izžuvušos strautos un kanālos esoši pauguri un akmeņi. Tas vairāk līdzinās ķīniešu dārzam. Trešā tipa Austrumu dārzus veido uzkalns un ūdens vai tējas dārzs, kas ietver savvaļas ainavu ar strautiem, kā arī klinšu ieskautām priedēm un citiem kokiem.

Kaut arī šos dārzus ir samērā grūti precīzi reproducēt modernā dārza plānojumā, dažus no principiem var pārņemt: līdzsvars, vienkāršība, simbolisms un miers noder ikvienam dārzam.

info@darzadizains.lv